fenikss
fenikss -a, v.
1.Senēģiptiešu mitoloģijā – putns, Saules dieva iemiesojums. Seno romiešu mitoloģijā – putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem.
PiemēriDraudzība ir mūsu sapņu dūja un fenikss.
- Draudzība ir mūsu sapņu dūja un fenikss.
- sal. Rīgā, Liepājā, Daugavpilī - visur kūp fabriku skursteņi, un kā teiksmu putns, neiznīcināmais fenikss, no pelniem un gruvešiem augšup ceļas mūsu jaunā dzīve.
1.1.pārn. Tas, kas atdzimst, atjaunojas. Tas, kas ir nemirstīgs.
Avoti: 2. sējums