Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
filantrops
filantrops -a, v.
filantrope -es, dsk. ģen. -pu, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar filantropiju. Labdaris.
Piemēri..Ostenam [spiestuves īpašniekam] nebija nekādas daļas [par strādnieku sanitārajiem apstākļiem]. Viņš ar lepnumu mēdza uzsvērt, ka neesot filantrops.
Avoti: 2. sējums