Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
filozofs
filozofs -a, v.
filozofe -es, dsk. ģen. -fu, s.
Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
PiemēriĻoti raksturīga ir komponista īpašība katru muzikālu tēmu tvert pēc iespējas ar filozofa domātāja pieeju.
  • Ļoti raksturīga ir komponista īpašība katru muzikālu tēmu tvert pēc iespējas ar filozofa domātāja pieeju.
  • ..viņš [strādnieks] tomēr mīl pārdomāt dzīves atsevišķās parādības un vispārināt tās. Bieži draugi viņam saka: Tev labāk vajadzēja kļūt par filozofu..
Stabili vārdu savienojumiFilozofu akmens.
  • Filozofu akmens vēst. Viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
Avoti: 2. sējums