Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
finišs
finišs -a, v.
1.Izšķirošā beigu daļa (sporta sacensībās).
PiemēriŠī volejbola maratona [meistarsacīkšu] noslēgumā daudzi kolektīvi pagura, pietrūka spēka finišam.
2.Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
PiemēriSkatītāju tribīnēs saradās arvien vairāk. Tie pulcējās ap finišu, kur parasti var redzēt un dzirdēt visvairāk.
Avoti: 2. sējums