Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
fitocenoze
fitocenoze -es, dsk. ģen. -žu, s.; bot.
Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
Avoti: 2. sējums