Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
fluktuēt
fluktuēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.mat. Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
2.Ātri mainīties, svārstīties.
PiemēriFluktuējošā uzmanība.
Avoti: 2. sējums