fons1
fons -a, v.
1.Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi.
PiemēriPalūkojieties viņa gleznotajās sejās.. Gleznu foni aiz galvām ir telpiski, dziļi krāsu tonalitātē, lineārie elementi, nevainojami izsvaroti.
2.mūz. Melodija vai pavadījums, uz kura izceļas galvenā tēma, melodija.
PiemēriNereti muzikālais fons orķestri vai korī izlietots par zīmīgu pamatu runātajam tekstam, dodot padziļinātu situācijas raksturojumu [operā].
3.Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību.
PiemēriRaidlugas mūzikas fons.
3.1.Nevajadzīgi (skaņu) signāli (kādā signālu kopumā), piemēram, troksnis, kas pavada fonogrammas atskaņojumu.
4.Vide, apkārtne, apstākļu kopums.
Piemēri..[mednieka] apģērbs nedrīkst izdalīties no apkārtnes fona.
Stabili vārdu savienojumiRadioaktīvais fons.
Avoti: 2. sējums