Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
fontāns
fontāns -a, v.
1.Šķidruma strūkla, ko no caurules vai plaisas (parasti uz augšu) izmet spiediena spēks.
PiemēriTad sākās Surahānos lielie fontāni, un Kulijevu pārveda uz turieni par mūsu firmas tehniķi. Drīz vien pēc lielajiem naftas fontāniem Surahānos izdzisa «mūžīgās ugunis».
  • Tad sākās Surahānos lielie fontāni, un Kulijevu pārveda uz turieni par mūsu firmas tehniķi. Drīz vien pēc lielajiem naftas fontāniem Surahānos izdzisa «mūžīgās ugunis».
  • ..no zemes dzīlēm vajag pacelties naftas fontānam.
  • pārn. ..kartupeļu rokamās mašīnas spārni izsviež gaisā veselus kartupeļu fontānus, ko tikko jaudā salasīt paprāvs sievu pulks.
  • pārn. Netālu priekšā saltajās debesīs, it kā pēkšņi no zemes izšāvies gaismas fontāns, uzšalca raķete.
2.Strūklaka.
PiemēriKad viņš atnāk pils priekšā, fontāns met savu sīko lietiņu gaisā.
  • Kad viņš atnāk pils priekšā, fontāns met savu sīko lietiņu gaisā.
  • Gājēju priekšā parādījās plašs baseins, kura vidū pacēlās sievietes statuja un strūkloja fontāns.
  • Gribējām jau doties pāri ielai uz fontānu..
Avoti: 2. sējums