fonētika
fonētika -as, s.; parasti vsk.; val.
1.Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju. Skaņu mācība.
PiemēriVispārīgā fonētika.
- Vispārīgā fonētika.
- Eksperimentālā fonētika.
- Vēsturiskā fonētika.
- Fonētikas likumi.
- Fonētikas laboratorija.
2.Skaņu kopums, to īpašības (kādā valodā).
Piemēri..uz dažādām pārmaiņām un ietekmēm visatsaucīgākais ir vārdu krājums, daudz stabilāks ir leksikas svarīgāko vārdu komplekss, valodas gramatiskā uzbūve un fonētika.
- ..uz dažādām pārmaiņām un ietekmēm visatsaucīgākais ir vārdu krājums, daudz stabilāks ir leksikas svarīgāko vārdu komplekss, valodas gramatiskā uzbūve un fonētika.
- Jaunā zinātniece veikusi plašu pētījumu par.. izloksnes fonētiku..
Avoti: 2. sējums