fonētika
fonētika -as, s.; parasti vsk.; val.
1.Valodniecības nozare, kas pētī valodas skaņas, to pārmaiņas, vārda uzsvaru, zilbi, tās intonāciju, runas intonāciju. Skaņu mācība.
PiemēriVispārīgā fonētika.
2.Skaņu kopums, to īpašības (kādā valodā).
Piemēri..uz dažādām pārmaiņām un ietekmēm visatsaucīgākais ir vārdu krājums, daudz stabilāks ir leksikas svarīgāko vārdu komplekss, valodas gramatiskā uzbūve un fonētika.
Avoti: 2. sējums