formālisms
formālisms -a, v.; parasti vsk.
1.filoz. Ideālismam raksturīga formas atrautība no satura.
2.Mākslā – uz subjektīvo ideālismu pamatota teorija un metode, kas neatzīst mākslas idejisko saturu un par nozīmīgu uzskata vienīgi tās formu.
PiemēriMūsdienās formālismu pārstāv dažādi «modernismi» kapitālistisko zemju valdošajā literatūrā (abstrakcionisms, indeterminisms..).
- Mūsdienās formālismu pārstāv dažādi «modernismi» kapitālistisko zemju valdošajā literatūrā (abstrakcionisms, indeterminisms..).
- Stāvēdams reālisma pozīcijās, [rakstnieks].. vairākās recenzijās asi uzbruka formālismam, viņa vārdiem izsakoties, galējam kreisumam un bezpriekšmetībai, fiziski matemātiskiem eksperimentiem.
3.Nevajadzīga sīkumainība formalitāšu ievērošanā, ignorējot būtisko.
PiemēriReflektantu atlasē nedrīkst būt formālisma.
- Reflektantu atlasē nedrīkst būt formālisma.
- Pusaudzis Toms nīst visu, ko sabiedrība cenšas viņam uzspiest tikai tāpēc, ka «..vajag». Viņš neieredz skolu ar tās snaudulīgo formālismu, miesas sodiem un «iezubrīšanu», baznīcu un svētdienas skolu - tas garlaicības pēc.
Avoti: 2. sējums