Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
fraka
fraka -as, s.
Vīriešu svinību tērps – žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu, dziļi šķeltu muguras daļu.
PiemēriUn tad parādās diriģents melnā.. frakā, piesit savu burvju zizli pie pults..
  • Un tad parādās diriģents melnā.. frakā, piesit savu burvju zizli pie pults..
  • Ģērbies elegantā frakā, iznesīgs un uzvedīgs, viņš vijās ap smalko lēdiju intīmākām grupām.
  • Edmunts viņai sēdēja blakus frakā un drusku bāls. Viņš mācītāja svinīgos laulības vārdus jau bij piemirsis..
Avoti: 2. sējums