Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gāziens
gāziens -a, v.
1.Ļoti spēcīga lietus gāze.
PiemēriLija jau trešo dienu. Kad biezie gāzieni pārstājās, tad pacēlās migla..
  • Lija jau trešo dienu. Kad biezie gāzieni pārstājās, tad pacēlās migla..
  • «Skat, kur pēkšņi uznāca!» rādīja Strautiņš uz melno mākoni, kas ātri auga lielāks... Viņam šķita, ka tūliņ līs. «Jāsteidzas mājās, ka neuznāk kāds gāziens..»
  • Lietus pieņemas spēkā, rensteles brāzmainos gāzienus vairs nespēj uztvert savos apkampienos..
1.1.Spēcīga (ūdens vai cita šķidruma) šalts.
PiemēriKāds vilnis plīsa «Kaijas» priekšā un iešļāca krietnu gāzienu pretīgi sāļa ūdens.
  • Kāds vilnis plīsa «Kaijas» priekšā un iešļāca krietnu gāzienu pretīgi sāļa ūdens.
2.Vienreizēja paveikta darbība → gāzt1.
PiemēriApgāzt vezumu ar vienu gāzienu.
  • Apgāzt vezumu ar vienu gāzienu.
3.Vienreizēja paveikta darbība → gāzt2.
PiemēriIzbērt granti pāris gāzienos.
  • Izbērt granti pāris gāzienos.
4.sar. Sitiens.
PiemēriSpēcīgs gāziens ar dūri.
  • Spēcīgs gāziens ar dūri.
Avoti: 3. sējums