gaitīgs
gaitīgs -ais; s. -a, -ā
gaitīgi apst.; pareti
1.Tāds, kam ir ātra, veikla gaita. Raits.
PiemēriJaunā mēnesī zirgs jāiebrauc, tad gaitīgāks.
- Jaunā mēnesī zirgs jāiebrauc, tad gaitīgāks.
- Zirgs iet gaitīgi.
- pārn. Labāk.. dzīve lai rit strauji un gaitīgi, ne tā kā gliemezim..
1.1.Rosīgs, darbīgs, veikls, arī izveicīgs.
PiemēriJūlijs Kaucis purinājās [saimniekoja] jaunajā pusmuižā gaitīgi. Kontrakts vēl uz divpadsmit gadiem, rente mērena.
- Jūlijs Kaucis purinājās [saimniekoja] jaunajā pusmuižā gaitīgi. Kontrakts vēl uz divpadsmit gadiem, rente mērena.
- Gaitīgi pabeidza.. darbu.
Avoti: 3. sējums