gaitīgs
gaitīgs -ais; s. -a, -ā
gaitīgi apst.; pareti
1.Tāds, kam ir ātra, veikla gaita. Raits.
PiemēriJaunā mēnesī zirgs jāiebrauc, tad gaitīgāks.
1.1.Rosīgs, darbīgs, veikls, arī izveicīgs.
PiemēriJūlijs Kaucis purinājās [saimniekoja] jaunajā pusmuižā gaitīgi. Kontrakts vēl uz divpadsmit gadiem, rente mērena.
Avoti: 3. sējums