Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gaitenis
gaitenis -ņa, v.
1.Telpa, parasti gara, kustībai, piemēram, celtnes, kuģa, vagona iekšienē, vai kustībai starp celtnēm.
PiemēriGarš gaitenis.
  • Garš gaitenis.
  • Vagona gaitenis.
  • Cauri kinostudijas korpusiem aizstīdz garš un plats gaitenis.. Darba dienas vidū tas atgādina viaduktu pilsētas centrā, un abos virzienos plūst steigas pārņemtu ļaužu straume.
  • Viņa [kuģī] dzīvo.. netālu no stūres mājas durvīm, no kurienes uz abām pusēm ved gari gaiteņi ar veselu virkni lielāku un mazāku kajīšu..
  • pārn. Simtgadīgo liepu aleju miklajos gaiteņos jau gulēja sarkanas strēles..
1.1.Telpa, parasti garena (piemēram, dzīvoklī), no kuras ir pieejamas citas telpas.
Piemēri..Ēvalds atslēdza dzīvokli, izgāja cauri gaitenim un nokļuva lielajā istabā.
  • ..Ēvalds atslēdza dzīvokli, izgāja cauri gaitenim un nokļuva lielajā istabā.
  • Gaitenī galvu pabāza Teodors. Sasveicinājās... aizgāja uz virtuvi.
  • ..gaiteņa durvis atveras, un istabā kāds ienāk.
Avoti: 3. sējums