galotne
galotne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam). Stumbra turpinājuma, vadošā zara gals. Augšējā, virsējā daļa (augam).
PiemēriBērza galotne.
1.1.Tievais gals (zaram), kur atrodas augšanas pumpuri.
PiemēriStumbrs un katrs zars aug ar galotni.
Stabili vārdu savienojumiGalotnes pumpurs.
1.2.Tievais gals (saknei).
Piemēri..dēstam piķējot nokniebj saknes galotni..
2.Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (piemēram, kalnam). Virsotne.
PiemēriKlinšu galotnes.
2.1.Visaugstākā daļa (vilnim).
PiemēriAizvien smagāk iegaudojās vējš, aizvien asāk šķeļas bangu galotnes, un jūra vaidēja..
2.2.Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā. Sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas.
PiemēriSirds augšdaļu, no kuras atiet asinsvadi, sauc par pamatu, bet apakšdaļu - par galotni.
2.3.Visaugstākā, visizvirzītākā vai vissmailākā daļa (priekšmetam).
PiemēriAsināšanu sāk no [motorzāģa važas] zoba pamata, pakāpeniski pārejot uz galotni.
3.Beigu posms (šaha, dambretes partijā).
PiemēriPartijai bija ļoti plašs un interesants diapazons; pēc lielmeistaru labākajiem paraugiem nospēlēta atklātne, visi vidusspēles nepārskatāmie elementi un torņu galotnes viltīgie akači.
4.val. Vārda daļa, kas atrodas aiz celma un, vārdu lokot, mainās.
Piemēri..uzrakstīju atsevišķus vārdus uz tāfeles, lai skolēni izdarītu secinājumus par galotņu maiņu lokot.
Stabili vārdu savienojumiNorīt (retāk aprīt) galotnes (arī vārdus).
Avoti: 3. sējums