Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
galvaskauss
galvaskauss -a, v.
Cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets.
PiemēriRāpuļu galvaskauss.
  • Rāpuļu galvaskauss.
  • Putna galvaskauss.
  • Ievainot galvaskausu.
  • Galvaskausa sejas daļa veido kaulu aizsargu elpošanas un gremošanas orgānu augšējai daļai.
  • Galvaskausu ar pirmo kakla skriemeli [abiniekiem] savieno divi pakauša kaula pauguriņi.
  • Kā daudzas vācu mīnas, arī šī nesprāga, bet pārsita Plienam bruņu cepuri, ielauza un sašķaidīja galvaskausu.
Avoti: 3. sējums