Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
galvgalis
galvgalis -ļa, v.
galvgals -a, v.
1.Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
PiemēriGuļvietu galvgaļos un uz galdiņiem redzamas grāmatas.
1.1.Vieta pie šī (guļvietas) gala, daļas.
PiemēriGalvgalī uz krēsla krūzīte ar ūdeni...
1.2.Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva. Vieta pie šī gala, daļas.
PiemēriZārka galvgals nolikts uz miežu maisa, kājgals uz kņupu apgāzta pūra.
2.sar. Tas, kas atrodas (kā) priekšgalā.
PiemēriVecais zvejnieka dēls ar skumjām noraugās uz ekspedīcijas kuģiem, nožēlodams, ka viņš neatrodas uz galvgaļa kuģa, lai izlauztu saviem piekrastes ļaudīm ceļu uz lieljūru.
Avoti: 3. sējums