galviņa
galviņa -as, s.
1.Dem. → galva.
PiemēriKā pirmo kultūru pēc zālāja pāraršanas.. ieteic audzēt tādus augus, kam lielas prasības pēc slāpekļa.. Pie tādiem augiem pieder visi tie, kam liela lapu masa, piemēram, lopbarības un galviņu kāposti..
- Kā pirmo kultūru pēc zālāja pāraršanas.. ieteic audzēt tādus augus, kam lielas prasības pēc slāpekļa.. Pie tādiem augiem pieder visi tie, kam liela lapu masa, piemēram, lopbarības un galviņu kāposti..
Stabili vārdu savienojumiGalviņu kāposti. Nots galviņa.
- Galviņu kāposti — Galviņkāposti.
- Nots galviņa mūz. — Ovālā daļa notij.
- Uz galviņām (retāk uz galvām) idioma — sar. Vienādās daļās pēc dalībnieku skaita.
2.anat.; parasti savienojumā ar «kauls», «riba». Gals, nobeigums.
PiemēriRibas galviņa.
- Ribas galviņa.
- Roku un kāju augošos kaulos starp kaula vidusdaļu un tā galiem jeb galviņām ir skrimšļa kārtas, kas izzūd tikai ap 20.-25. dzīves gadu.
3.bot. Ziedkopa, kurā uz sarukušas ass cieši cits pie cita ir sēdoši vai gandrīz sēdoši ziedi.
PiemēriĀboliņa galviņa.
- Āboliņa galviņa.
- Vilkmēļu zilās ziedu galviņas.
- ..sīkie ziedi ir sakopoti ziedkopā, piemēram, kurvītī, galviņā, vārpā, skarā, ķekarā.
- Dzeltenie, retāk baltie [akāciju] ziedi parasti galviņās.
- Ceļteku rinda.. Lakstaugi un krūmi ar sīkiem ziediem vārpās vai galviņās.
Avoti: 3. sējums