galvot
galvot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Uzņemties saistības, apliecināt, solīt, ka persona pēc likuma izpildīs saistībā, apliecinājumā, solījumā, noteiktās prasības.
PiemēriJa mēs nokļūsim krastā, es par jums galvošu un ņemšu līdzi uz Norvēģiju. Tur jūs pabeigsit jūrskolu un kļūsit par mana kuģa vecāko mehāniķi.
- Ja mēs nokļūsim krastā, es par jums galvošu un ņemšu līdzi uz Norvēģiju. Tur jūs pabeigsit jūrskolu un kļūsit par mana kuģa vecāko mehāniķi.
2.Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
Piemēri«Un viņas [labas dienas] nāks, es par to galvoju, nāks ne tikvien tev, bet arī mūsu sirmajiem vecākiem caur tevi - tikai saki jā.»
- «Un viņas [labas dienas] nāks, es par to galvoju, nāks ne tikvien tev, bet arī mūsu sirmajiem vecākiem caur tevi - tikai saki jā.»
- Būs par mūziku es galvoju. Drīz jāierodas Mikulim, slavenākajam kolhoza traktoristam un muzikantam.
- Nauda esot vienam otram no palīgiem jāiemaksā, tad tikai varot droši galvot, ka tiksim aizgādāti.. uz slimnīcu.
2.1.reti Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
Piemēri«Jūs, direktora kungs, varētu atstāt man kādu summu un atļaut kārtot steidzamākos maksājumus. Tad nevajadzētu tik bieži braukt šurp un karsēties pa sauli,» Briedis izdevīgā brīdī galvoja Ceplim.
- «Jūs, direktora kungs, varētu atstāt man kādu summu un atļaut kārtot steidzamākos maksājumus. Tad nevajadzētu tik bieži braukt šurp un karsēties pa sauli,» Briedis izdevīgā brīdī galvoja Ceplim.
Avoti: 3. sējums