gamma1
gamma -as, s.
1.mūz. Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
PiemēriDabiskā gamma.
2.Visas iespējamās skaņas vai daļa no tām.
PiemēriKatra audēja te [austuvē] apkalpo 1334 vārpstiņas. Nepieciešama liela veiklība un asa uztvere, lai nepārtrauktā trokšņu gammā pamanītu pat vissīkāko kļūmi.
3.Savstarpēji saistītu, harmonisku krāsu toņu kopums.
PiemēriDažās ainavās autoru saistījušas zeltainā rudens noskaņas, citi darbi gleznoti vēsā krāsu gammā ar tikko jūtamām toņu pārejām.
4.Savstarpēji saistītu priekšmetu, parādību virkne, kopums.
PiemēriNo silīcija organiskajiem sveķiem radīta vesela gamma laku un emalju..
4.1.Savstarpēji saistītu pārdzīvojumu, to izpausmju kopums.
PiemēriViņa sejā pārmaiņus atspoguļojās visa emociju gamma..
Avoti: 3. sējums