gandarīt
gandarīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
PiemēriGandarīt māti par rūpēm.
2.Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
PiemēriViņš nokratīja pārvaldnieka roku no sava pleca, mazliet atvēzās, tad atģidās, ka te nav tāda vieta, kur apvainojumus gandarī ar dūres sitienu..
Stabili vārdu savienojumiJusties gandarītam.
Avoti: 3. sējums