gandarīt
gandarīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
PiemēriGandarīt māti par rūpēm.
- Gandarīt māti par rūpēm.
- Panākumu kontā ir uzvara pār līderi.. un citām spēcīgām [futbola] komandām. Gandarīti ir tie uzticīgie līdzjutēji.., kas ticēja savai komandai.
- ..diendienā viņa redzēja meitenes [sportistes] pašaizliedzīgo cīņu ar laika trūkumu. Redzēja arī Intu gandarītu sacīkstēs.
- Nu esi gandarīts par visiem pūliņiem - varēsi tagad visiem stāstīt, ka esi bijis tur, kur kādreiz atradās sarkofāgs ar faraona mūmiju.
2.Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
PiemēriViņš nokratīja pārvaldnieka roku no sava pleca, mazliet atvēzās, tad atģidās, ka te nav tāda vieta, kur apvainojumus gandarī ar dūres sitienu..
- Viņš nokratīja pārvaldnieka roku no sava pleca, mazliet atvēzās, tad atģidās, ka te nav tāda vieta, kur apvainojumus gandarī ar dūres sitienu..
Stabili vārdu savienojumiJusties gandarītam.
- Justies gandarītam — Izjust gandarījumu, apmierinājumu.
Avoti: 3. sējums