gans
gans -a, v.
gane -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
PiemēriGovju gane.
- Govju gane.
- Zirgu gane.
- Gana drēbes.
- Ganāmpulku pārraudzīšanu var uzticēt tikai pieredzes bagātiem ganiem. Gans ir atbildīgs lopkopības darbinieks..
- Viņš [milzis] meta līkumu, kur arājs ara un gani ganīja.
- Ganībās jēri centās sevi jo biežāk atgādināt. Šķērēja, šķērēja zāli, te uzreiz viens iedomājās aiziet pie ganes.
- Tautas instrumentu orķestra sastāvā kokles, ganu ragi, tāšu taures, cimboles, stabules un sitamie instrumenti.
Stabili vārdu savienojumiDraudzes gans. Dvēseļu gans. Elektriskais gans.
- Draudzes gans idioma — rel. Mācītājs.
- Dvēseļu gans rel. — Garīdznieks.
- Elektriskais gans — Ganību žogs, pa kuru plūst elektriskā strāva.
- Ganu rags (arī taure) — Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
2.v.; tikai dsk. Gana darbs. Ganīšana. Arī ganības1.
PiemēriSūtīt ganos.
- Sūtīt ganos.
- Dzīt govis ganos.
- Laist govis ganos.
- Skanīgi dziedāt ganos.
- Gani mums nebija grūti, jo mežmalas labības lauki gandrīz visur aptaisīti ar sētiņu, ganības purvu no pļavām atdalīja paplats grāvis.
- Es zinu to ciemu, kur izaugi tu, Un pļavu, kur ganos gāji, Kur stabuli, kokā izgrieztu, Tu priecīgs sev darināji.
- ...lopi nāca no ganiem mājās.
- Kārlēns jau pats skraida Trīnei līdzi ganos.
- Vienīgais pavaļīgākais brītiņš nu ir ganu diena, tad arī jāaplāpa vīrs, jāapšuj Ilze un citi bērniņi...
Stabili vārdu savienojumiGanu ceļš. Ganu diena. Ganu meita. Ganu suns.
- Ganu ceļš — Ceļš, pa kuru lopus dzen uz ganībām.
- Ganu diena — Diena, kad (kādam) jāiet ganīt.
- Ganu meita — novec. Gane (parasti pusaudze). Ganumeita.
- Ganu suns — Suns, kas apmācīts ganīšanai.
- Ganu zēns — novec. Gans (parasti pusaudzis). Ganuzēns.
Avoti: 3. sējums