gards
gards -ais; s. -a, -ā
gardi apst.
1.Tāds, kam ir patīkama garša. Tāds, kas labi garšo. Garšīgs.
PiemēriGardas ogas.
- Gardas ogas.
- Gards siers.
- Gardas pusdienas.
- Gardi pacienāt.
- ..mēs mielojāmies ar gardu kviešu maizi..
- Gardu gardais alus.
- Kamēr viņi ēd brokastis, Bobis cītīgi dežurē pie Imanta krēsla, labi zinādams, no kura vieglāk izdiedelēt gardu kumosu.
1.1.apst. Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri...
PiemēriGardi ēda panāksnieki.
- Gardi ēda panāksnieki.
- Cūkas ar saviem asajiem snuķiem rok ārā no zemes pieneņu saknes un tik gardi tās ēd, ka šņakst vien.
Stabili vārdu savienojumiAr gardu (arī saldu) muti.
- Ar gardu (arī saldu) muti idioma — Labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
1.2.Tāds, kas izraisa patīkamu garšas sajūtu (par smaržu).
PiemēriZemenes gardi smaržoja..
- Zemenes gardi smaržoja..
2.Tāds, kurā izpaužas patika, bauda (parasti par smiekliem).
Piemēri..kādi nu puikam gardi smiekli!
- ..kādi nu puikam gardi smiekli!
- ..viņš smējās atkal savus gardos smiekliņus..
- Es tev saku, vagarīti,.. Velns raus tavu dvēselīti Pašā elles dibenā! Kalpiņš gardi nosmiesies, Maliņā stāvēdams.
Avoti: 3. sējums