garmēlis
garmēlis -ļa, v.
garmēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Zobgalis. Cilvēks, kam piemīt tieksme aprunāt.
Piemēri«Līna ir Hugas Zīles sieva,» Inga tai garmēlei asi noskaldīja. «Kā nu to ņem. Ko katrs uzskata par sievu...», nerimās garmēle.
Avoti: 3. sējums