Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
garāmbraukt
garāmbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu; intrans.; parasti divd. formā: garāmbraucošs, garāmbraukdams, garāmbraucot.
Braukt kam garām.
PiemēriGarenais mākonītis kļuva skaidrāks, un beigās vairs nebij ko šaubīties, ka tas cēlās no kāda garāmbraucoša tvaikoņa.
  • Garenais mākonītis kļuva skaidrāks, un beigās vairs nebij ko šaubīties, ka tas cēlās no kāda garāmbraucoša tvaikoņa.
  • Labāk pagaidīt kādu garāmbraucošu mašīnu.
  • ..tas ar sievu un dēlu izlikās tā, it kā, nejauši garāmbraukdami, te uz brīdi piesēduši, tūliņ celsies.
Avoti: 3. sējums