gaudulīgs
gaudulīgs -ais; s. -a, -ā
gaudulīgi apst.
1.Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas. Žēlabains.
PiemēriGaudulīga dziesma.
- Gaudulīga dziesma.
- Savu gari dznieka gaitu sākumā viņš nebija varējis saprast, kāpēc dieva dziesmas jādzied ar īpašu, gaudulīgu balsi, velkot elpu vārdu vidū.
- Seskis.. nobeidza savu gaudulīgi iesākto runu.
- «Neredzēšu es vairs sava dēliņa,» gaudulīgi vilka sieva.
1.1.Tāds, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
PiemēriGaudulīgs skopulis.
- Gaudulīgs skopulis.
Avoti: 3. sējums