Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gaudulīgs
gaudulīgs
-ais; s. -a, -ā
gaudulīgi
apst.
1.
Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas. Žēlabains.
Piemēri
Gaudulīga dziesma.
Piemēri
Gaudulīga dziesma.
Savu gari dznieka gaitu sākumā viņš nebija varējis saprast, kāpēc dieva dziesmas jādzied ar īpašu, gaudulīgu balsi, velkot elpu vārdu vidū.
Seskis.. nobeidza savu gaudulīgi iesākto runu.
«Neredzēšu es vairs sava dēliņa,» gaudulīgi vilka sieva.
1.1.
Tāds, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
Piemēri
Gaudulīgs skopulis.
Piemēri
Gaudulīgs skopulis.
Avoti:
3. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
gaudi
gaudiens
gaudīgs
gaudoņa
gaudot
gauds
gaudulība
gaudulīgs
gaudulīgums
gaudulis
gaume
gaumēt
gaumīgs
gaumīgums
gaura
Tēzaurs
gaudulīgs
MLVV
gaudulīgs
MEV
gaudulîgs