geto
geto nelok., v.
1.Viduslaiku pilsētās — īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
1.1.Kapitālistiskajās valstīs — pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
PiemēriAparteids - augstākais valsts princips Dienvidāfrikas Republikā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka melnādainajiem cilvēkiem jādzīvo geto, ka tie ir tikai «darba lopi», ka tos var nesodīti sist, terorizēt..
1.2.Hitleriskās Vācijas un tās okupēto teritoriju ebreju nometināšanas un iznīcināšanas nometne.
PiemēriHitleriešu okupācijas laikā te [Varšavā] atradās geto, kurā aiz dzeloņdrāšu žogiem bija ieslodzīti vairāk nekā 400 000 ebreju.
Avoti: 3. sējums