gigants
gigants -a, v.
1.Neparasti liela būtne, – ļoti liela auguma cilvēks, – arī milzis.
PiemēriManilas pilsētas apkārtnē atrasts neparasta izmēra cilvēka skelets: milzis bijis 5 metri garš! Giganta zobi sasnieguši 7 cm (!) garumu. Zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka šinī apvidū kādreiz dzīvojuši cilvēki milži.
- Manilas pilsētas apkārtnē atrasts neparasta izmēra cilvēka skelets: milzis bijis 5 metri garš! Giganta zobi sasnieguši 7 cm (!) garumu. Zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka šinī apvidū kādreiz dzīvojuši cilvēki milži.
- Nēģeru gigants Čemberlens (viņš ir 2 metrus 20 centimetrus garš) no ASV izlases nonāca.. cirka basketbola trupā.
1.1.pārn. Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
Piemēri..ja mēs soli pa solim izsekojam noveles attīstībai.., tad beidzot nonākam pie.. vislielākā novelistikas giganta: pie krievu rakstnieka Antona Čehova..
- ..ja mēs soli pa solim izsekojam noveles attīstībai.., tad beidzot nonākam pie.. vislielākā novelistikas giganta: pie krievu rakstnieka Antona Čehova..
2.Tas (piemēram, rūpnīca, celtne, pilsēta), kas ir neparasti liels. Milzenis.
PiemēriLielās pilsētas izaug par gigantiem, mazās kļūst par lielām..
- Lielās pilsētas izaug par gigantiem, mazās kļūst par lielām..
- Dzīve ir daudzveidīga. Līdzās grandiozām celtnēm un tehnikas gigantiem cilvēkam vajadzīgs zieds, smarža, daiļums...
3.Sengrieķu mitoloģijā – varens, mežonīgs milzis.
Avoti: 3. sējums