gigants
gigants -a, v.
1.Neparasti liela būtne, — ļoti liela auguma cilvēks, — arī milzis.
PiemēriManilas pilsētas apkārtnē atrasts neparasta izmēra cilvēka skelets: milzis bijis 5 metri garš! Giganta zobi sasnieguši 7 cm (!) garumu. Zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka šinī apvidū kādreiz dzīvojuši cilvēki milži.
1.1.pārn. Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
Piemēri..ja mēs soli pa solim izsekojam noveles attīstībai.., tad beidzot nonākam pie.. vislielākā novelistikas giganta: pie krievu rakstnieka Antona Čehova..
2.Tas (piemēram, rūpnīca, celtne, pilsēta), kas ir neparasti liels. Milzenis.
PiemēriLielās pilsētas izaug par gigantiem, mazās kļūst par lielām..
3.Sengrieķu mitoloģijā — varens, mežonīgs milzis.
Avoti: 3. sējums