Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gleznains
gleznains -ais; s. -a, -ā
gleznaini apst.
1.Tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā).
PiemēriGleznaina apkārtne.
2.Tēlains, izteiksmīgs (piemēram, par daiļdarbu, valodas līdzekļiem).
PiemēriGleznains dzejolis.
2.1.Tēlains (par skaņdarbu).
Avoti: 3. sējums