gleznains
gleznains -ais; s. -a, -ā
gleznaini apst.
1.Tāds, kur ir skaisti dabasskati, tāds, kam piemīt skaistums, krāsu bagātība u. tml. (par apkārtni, vietām dabā).
PiemēriGleznaina apkārtne.
- Gleznaina apkārtne.
- Gleznainas kalnu nogāzes.
- Pionieri nolēma vasaras brīvdienās pārstaigāt Vidzemes jūrmalas pusi līdz Cēsu gleznainajiem apvidiem..
- Uz pavasari.. būs redzams viss Roguļu apkārtnes skaistums: gleznainā upe ievāju krastos, lielie ķiršu un ābeļu dārzi visapkārt.
- Mežs bija gleznains un neizsakāmi skaists... saule lēja neparastu gaišumu, kaut ko līdzīgu tikko jaušamai zeltotai lāsmai, un tajā tālu iestiepās iezilganas, garas koku ēnas.
2.Tēlains, izteiksmīgs (piemēram, par daiļdarbu, valodas līdzekļiem).
PiemēriGleznains dzejolis.
- Gleznains dzejolis.
- Gleznaini izteikties.
- ..man ausīs skan viņas gleznainā valoda, kad tā runāja par mūsu pilsētu, šo skaisto Dzintarjūras pērli.
- ..«Karš bija gājis pāri, un briedīgas sēklas vietā zeme piesārņota ar mīnām, druvās sen pa īstam nebija sēts un pļauts,».. šādi gleznaini vārdi tomēr ļoti palīdz ievilkt plašāku dzīves ainu..
2.1.Tēlains (par skaņdarbu).
Avoti: 3. sējums