glezns
glezns -ais; s. -a, -ā
glezni apst.
1.Tāds, kam ir izcils kādu pazīmju (piemēram, formas, krāsas) smalkums, maigums (par ziediem, augiem, augļiem).
PiemēriGlezna neļķe.
- Glezna neļķe.
- Gleznas avenes.
- Darba sievietes rokas saudzīgi tur gleznus, krāšņus rožu ziedus.
- ..liepām lapas vēl pusaugā, tik gleznas un ņirbīgas kā tauriņa spārni.
- Ūdensroze baltā - gleznais zieds, Tava daile mūsu jūtas satrauc..
1.1.Tāds, kas ir varš, trausls un kam nepieciešama rūpīga, saudzīga kopšana (par augiem).
PiemēriUz pavasara pusi.. gleznāko ziemciešu asnus der aizsargāt pret krasām temperatūras maiņām..
- Uz pavasara pusi.. gleznāko ziemciešu asnus der aizsargāt pret krasām temperatūras maiņām..
- Ar īpašiem agrotehniskiem paņēmieniem.. audzē gleznās Eiropas ābeļu šķirnes.
2.Tāds, kas atbilst izsmalcinātām estētiskām prasībām (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī trausls, varš.
PiemēriGlezns augums.
- Glezns augums.
- Gleznas rokas.
- Arī tagad vēl ar glezni bālo seju un šmaugo augumu tā atstāja jaunavīgu iespaidu.
- Viņa nebija skaistule - vienīgi gleznās acis. Tās bija lielas un dzidri zilas kā jūnija debesis...
Avoti: 3. sējums