glumēt
glumēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Kļūt glumam (1).
PiemēriDīķī glumē nogrimis koks.
- Dīķī glumē nogrimis koks.
- Siltā laikā gaļa sāk glumēt.
2.Kļūt glumam (2).
Piemēri..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
- ..Bet lodes īd un glumē asins paltis..
Avoti: 3. sējums