glupjš
glupjš -ais; s. -a, -ā
glupji apst.
glups -ais; s. -a, -ā
glupi apst.
1.Dumjš.
PiemēriVeckalacis katrā ziņā gribēja parādīt, ka nav neko glupjāks par savu Anci.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriGlupja rīcība.
1.2.Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
PiemēriGlupji joki.
1.3.Vājprātīgs, plānprātīgs.
PiemēriUn glupjā Pūpoliene, kas izģērbjas kā princese un staigā pa mājām, vai tā no saimnieku gājuma?
Avoti: 3. sējums