Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
glupjš
glupjš -ais; s. -a, -ā
glupji apst.
glups -ais; s. -a, -ā
glupi apst.
1.Dumjš.
PiemēriVeckalacis katrā ziņā gribēja parādīt, ka nav neko glupjāks par savu Anci.
  • Veckalacis katrā ziņā gribēja parādīt, ka nav neko glupjāks par savu Anci.
  • «Tu esi glupjš. Jāzep.» Viņš paskatās nosodoši.
  • Glupjš un vientiesīgs tai brīdī pietecēja [suns] Džerijs.
  • Nopakaļus kūņojas Bobis tenteru tenteriem. Vēl glups, neprot staigāt, kā sunim pienākas, mācāms.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriGlupja rīcība.
  • Glupja rīcība.
  • Zeltiņu Jānis apreiba no pirmā malka, pēc otrā sāka smiet tādu smieklu,.. vienā laidā, bez kāpinājuma, un galu galā pavisam glupju.
  • ..ap lūpām vienmēr glupi smaidi..
1.2.Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
PiemēriGlupji joki.
  • Glupji joki.
1.3.Vājprātīgs, plānprātīgs.
PiemēriUn glupjā Pūpoliene, kas izģērbjas kā princese un staigā pa mājām, vai tā no saimnieku gājuma?
  • Un glupjā Pūpoliene, kas izģērbjas kā princese un staigā pa mājām, vai tā no saimnieku gājuma?
  • Brālis, glupjais Miķelis,.. bij nosēdināts atsevišķi stūrī, šņākdams ēda 110 galerta bļodas..
Avoti: 3. sējums