glupjš
glupjš -ais; s. -a, -ā
glupji apst.
glups -ais; s. -a, -ā
glupi apst.
1.Dumjš.
PiemēriVeckalacis katrā ziņā gribēja parādīt, ka nav neko glupjāks par savu Anci.
- Veckalacis katrā ziņā gribēja parādīt, ka nav neko glupjāks par savu Anci.
- «Tu esi glupjš. Jāzep.» Viņš paskatās nosodoši.
- Glupjš un vientiesīgs tai brīdī pietecēja [suns] Džerijs.
- Nopakaļus kūņojas Bobis tenteru tenteriem. Vēl glups, neprot staigāt, kā sunim pienākas, mācāms.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriGlupja rīcība.
- Glupja rīcība.
- Zeltiņu Jānis apreiba no pirmā malka, pēc otrā sāka smiet tādu smieklu,.. vienā laidā, bez kāpinājuma, un galu galā pavisam glupju.
- ..ap lūpām vienmēr glupi smaidi..
1.2.Tāds, kura saturs ir muļķīgs.
PiemēriGlupji joki.
- Glupji joki.
1.3.Vājprātīgs, plānprātīgs.
PiemēriUn glupjā Pūpoliene, kas izģērbjas kā princese un staigā pa mājām, vai tā no saimnieku gājuma?
- Un glupjā Pūpoliene, kas izģērbjas kā princese un staigā pa mājām, vai tā no saimnieku gājuma?
- Brālis, glupjais Miķelis,.. bij nosēdināts atsevišķi stūrī, šņākdams ēda 110 galerta bļodas..
Avoti: 3. sējums