Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
godaprāts
godaprāts -a, v.; parasti vsk.
Godīgums1.
Piemēri..vairums mākslinieku piekritīs, ka mākslinieka daiļrade, tāpat kā zemkopja, kurpnieka un skolotāja darbs, prasa pašos pamatos godaprātu un krietna strādnieka darba gribu.
Avoti: 3. sējums