goddevība
goddevība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → goddevīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī godbijība.
PiemēriTāda ir Tērvete - slavenas pagātnes apdvesta.., liekot gājējam dziļā goddevībā te palēnināt soli uz mūsu senču asarām un asinīm slacītās zemes.
- Tāda ir Tērvete - slavenas pagātnes apdvesta.., liekot gājējam dziļā goddevībā te palēnināt soli uz mūsu senču asarām un asinīm slacītās zemes.
- Zete.. austrumnieciski palocījās, novilkdama ar roku plašu un vij ganu marķētas goddevības žestu..
- Parasti Vēsmu sauca vārdā - bez jebkādas goddevības.
Avoti: 3. sējums