Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
godprātība
godprātība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTāda vai līdzīga smalkjūtība, augstsirdība un godprātība ir cilvēku attieksmēs.
Avoti: 3. sējums