grīļoties
grīļoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ļodzīties no vienas puses uz otru. Līgoties.
PiemēriGrīļoties aiz noguruma.
- Grīļoties aiz noguruma.
- Manas kājas sāk grīļoties, tikko es varu uz priekšu vilkties.
- pārn. Jaunības dzejoļi, pirmie!.. Dažreiz forma vēl grīļojas, bet domas uzlido augstu, augstu.
1.1.Nedrošā, ļodzīgā gaitā iet, virzīties.
PiemēriLāsainais ēzelis, tievo asti un ausis mētādams, lēni grīļojās uz priekšu, it kā uz viņa muguras būtu uzsiets visas pasaules smagums.
- Lāsainais ēzelis, tievo asti un ausis mētādams, lēni grīļojās uz priekšu, it kā uz viņa muguras būtu uzsiets visas pasaules smagums.
- «Nu labi, tad es grīļošos prom,» Edgars valda smieklus.
1.2.Līgoties, šūpoties (par priekšmetiem).
PiemēriLāčplēsis: Man grīda zem kājām grīļojas; Kā viss vijas, kā mijas, Viss neizprotamā saskaņā saistās.
- Lāčplēsis: Man grīda zem kājām grīļojas; Kā viss vijas, kā mijas, Viss neizprotamā saskaņā saistās.
- Siena sāk grīļoties Franka Aršalika acīs. Viņš novērš tās grīdā.
Stabili vārdu savienojumiZeme grīļojas (zem kājām).
- Zeme grīļojas (zem kājām) idioma — Saka, ja kaut kas draud.
Avoti: 3. sējums