grīste
grīste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis. No vairākiem pavedieniem darināts vijums.
PiemēriLinu grīste.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)iet grīstē. (Sa)laist grīstē.
1.1.Tas, kas ir savelts, savēlies (parasti par augiem, spalvām u. tml.).
PiemēriVējš dzenā pērnās kūlas grīstes, Zirga krēpes savēlušās grīstēs.
2.Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
PiemēriDūmu grīste.
3.Augstākās pilotāžas figūra — lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli. Straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
PiemēriIevadīt lidmašīnu grīstē.
Avoti: 3. sējums