grūsties
grūsties grūžos, grūdies, grūžas, pag. grūdos; refl.
1.Virzīties, spiesties (citam virsū).
PiemēriCilvēki tumsā grūdās cits citam virsū.
- Cilvēki tumsā grūdās cits citam virsū.
- Kaut kā jau iet arī, ja neņem vērā, ka mēs nepārtraukti grūžamies virsū citiem [dejotājiem] un mans partneris muļķīgi smaida.
- pārn. Rūtiņās [burtnīcā] sadrūzmējās skaitļi, stūraini, neveikli, grūdās cits citam virsū.
2.sar. Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
Piemēri..nosarcis, zem diviem smagiem pūriem, katru uz sava kamieša, viņš grūdās uz priekšu, grūzdams citus, - pūta, elsa, ačtelēm zvērodams, mina, stampāja un pirmais tika ārā no kuģa.
- ..nosarcis, zem diviem smagiem pūriem, katru uz sava kamieša, viņš grūdās uz priekšu, grūzdams citus, - pūta, elsa, ačtelēm zvērodams, mina, stampāja un pirmais tika ārā no kuģa.
- Mēs redzam, ka tu ķezā vien esi, grūdāmies ārā.
Avoti: 3. sējums