Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grafīts
grafīts -a, v.
Oglekļa paveids — tumši pelēks, spīdīgs minerāls.
PiemēriBet 16. gadsimtā angļi atrada savā zemē grafītu. No mīkstā akmens bluķiem izzāģēja plāksnītes, tās noslīpēja un sadalīja grifelēs.
Avoti: 3. sējums