Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
graizīt
graizīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt griezt (ar ko asu), lai sasmalcinātu, sadalītu.
PiemēriGraizīt papīru.
1.1.Vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu).
Piemēri..kailās pēdas durstīja ērkšķi un graizīja šķautņainās akmens šķembas.
2.Dzēlīgi izsmiet un pelt.
Piemēri..Andreja Upīša komēdija «Atraitnes vīrs».. graiza buržuāziskās Latvijas sīkpilsoņu tikumus, iesīkstējušos un iepelējušos paradumus.
Avoti: 3. sējums