Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gramstīt
gramstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
1.Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas). Pavirši, nevīžīgi vākt kopā. Arī grābstīt1.
PiemēriGramstīt siena pabiras.
2.Vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt.
PiemēriViņš kārtoja bārdu, to ar pirkstu gramstīdams.
Avoti: 3. sējums