gramstīt
gramstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
1.Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas). Pavirši, nevīžīgi vākt kopā. Arī grābstīt1.
PiemēriGramstīt siena pabiras.
- Gramstīt siena pabiras.
- ..baltiņš slinkām lūpām gramsta norūsējušo zāli..
2.Vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt.
PiemēriViņš kārtoja bārdu, to ar pirkstu gramstīdams.
- Viņš kārtoja bārdu, to ar pirkstu gramstīdams.
Avoti: 3. sējums