granītciets
granītciets -ais; s. -a, -ā
1.Ļoti ciets.
PiemēriKapļi un lāpstas šķeļ dzirksteles sasalušajā, granītcietajā zemē.
1.1.Nelokāms, stingrs, noteikts (par cilvēku, viņa raksturu).
PiemēriGranītciets cilvēks.
1.2.Pastāvīgs. Neiedragājams (par pārliecību, ticību u. tml.).
PiemēriViņa [revolucionāra] viengabalainība, neiedragājamais rakstura spēks, granītcietā ticība padomju varai ir raksturīga veselai, no darba tautas dzīlēm nākušo revolucionāru paaudzei.
Avoti: 3. sējums