Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grandi
grandi -u, vsk. grands, -a, v.
1.Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons. Dārdi (1).
PiemēriDobji kā pērkona grandi no velvju augstumiem skanēja ērģeles..
1.1.Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
PiemēriTautas gaviles, sasaucās ar lielgabalu salūtu grandiem.
Avoti: 3. sējums