grandi
grandi -u, vsk. grands, -a, v.
1.Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons. Dārdi (1).
PiemēriDobji kā pērkona grandi no velvju augstumiem skanēja ērģeles..
- sal. Dobji kā pērkona grandi no velvju augstumiem skanēja ērģeles..
- pārn. Izrādē skaidri iezīmējās.. tās cilvēciski sāpīgās plaisas, kas revolūcijas vētras grandos radās liberāli noskaņotajā buržuāzijā..
1.1.Šāds troksnis, ko rada sprādzieni, artilērijas šāvieni.
PiemēriTautas gaviles, sasaucās ar lielgabalu salūtu grandiem.
- Tautas gaviles, sasaucās ar lielgabalu salūtu grandiem.
- Bet cauri šāviņu grandiem atskanēja.. balss: «Gvardi nepadodas!»
Avoti: 3. sējums