Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
grantēt
grantēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Pārklāt ar granti.
PiemēriGrantēt celiņu.
  • Grantēt celiņu.
  • Grantēt sporta laukumu.
  • Pa balti grantēto ceļu viņi devās uz augļu dārzu.
  • ..[traktorists] ar savu kāpurnieku līdzina kolhoza iekšējos ceļus un grantē fermu pagalmus.
  • Viņi brauca pa platu, labi grantētu un nesen gludi nošļuktu lielceļu.
Avoti: 3. sējums