granulācija
granulācija -as, s.
3.med. Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
PiemēriPar granulācijas audiem sauc jaunus saistaudus, kas lielā vairumā satur kapilārus.
- Par granulācijas audiem sauc jaunus saistaudus, kas lielā vairumā satur kapilārus.
- Ap mākslīgo zobu veidojas granulācijas audi.., kas cenšas to uzsūkt un izstumt.
4.astr. Savienojumā «Saules granulācija»: teleskopā uz Saules virsmas redzamais granulu (2) tīkls.
5.bot. Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
PiemēriIzaudzēt bumbieru šķirni bez granulācijas.
- Izaudzēt bumbieru šķirni bez granulācijas.
- Mīkstums [bumbierim].. skrimšļains, ap serdi jūtamas mīkstas granulācijas.
- Mazvērtīgām [bumbieru] šķirnēm serdē daudz granulāciju.
Avoti: 3. sējums