grautiņš
grautiņš -a, v.
1.Postīšana, demolēšana.
Piemēri..sākās grautiņš - lūza un plīsa, tarkšķēja pret grīdu triecami metāla priekšmeti, klirkstēja spoguļi, stikla un fajansa trauki..
- ..sākās grautiņš - lūza un plīsa, tarkšķēja pret grīdu triecami metāla priekšmeti, klirkstēja spoguļi, stikla un fajansa trauki..
- Skatienam pavērās diezgan raksturīga ģimenes grautiņa aina... Istabas vidū, kreklos izmeties, ārdījās spēcīga auguma vīrietis piesarkušu un uzburbušu dzērāja ģīmi [seju]. Dažus soļus no viņa, sarāvusies čokurā un abām rokām saņēmusi galvu, uz grīdas gulēja sieviete.
2.Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
Piemēri..sākās ebreju grautiņš. Manu mati iegrūda aka... tēvu nosita ar bezmēnu...
- ..sākās ebreju grautiņš. Manu mati iegrūda aka... tēvu nosita ar bezmēnu...
Avoti: 3. sējums